Ja piegādes ķēdes mums pēdējo piecu gadu laikā ir iemācījušas vienu lietu, tad tā ir šāda – nenoteiktība vairs nav īslaicīgs izaicinājums.
Ģeopolitiskā spriedze, mainīgas tirdzniecības plūsmas, enerģijas tirgu svārstības, darbaspēka trūkums un pieaugošās regulatīvās prasības ir kļuvušas par pastāvīgu biznesa vides sastāvdaļu. Vienlaikus klientu prasības turpina pieaugt – pircēji sagaida lielāku piegāžu pārskatāmību, īsākus piegādes termiņus un augstāku piegāžu uzticamību.
Latvijas uzņēmumiem tas nozīmē, ka loģistikas stratēģija vairs nav tikai preču pārvietošana no viena punkta uz otru. Tā ir kļuvusi par būtisku risku vadības, klientu apkalpošanas un uzņēmuma konkurētspējas sastāvdaļu.
Uzņēmumi, kuri tuvākajos gados sasniegs labākos rezultātus, visticamāk, nebūs tie, kuriem ir lētākās piegādes ķēdes. Drīzāk tie būs uzņēmumi, kuri būs savlaicīgi sagatavojušies nenoteiktībai.
Šajā rakstā aplūkosim svarīgākos aspektus, kas jāņem vērā, veidojot loģistikas stratēģiju šim un nākamajam gadam.
Ģeopolitika ir kļuvusi par piegādes ķēžu jautājumu
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas šodien ietekmē loģistikas stratēģiju, ir arvien pieaugošā ģeopolitikas ietekme.
Vēl pirms desmit gadiem ģeopolitiskie notikumi bieži šķita attāli no ikdienas biznesa lēmumiem. Šodien notikumi, kas risinās tūkstošiem kilometru attālumā, dažu dienu vai pat stundu laikā var ietekmēt transporta izmaksas, piegāžu uzticamību un krājumu plānošanu.
Karš Ukrainā turpina pārveidot tirdzniecības plūsmas Eiropā. Attiecības starp pasaules lielvarām joprojām ir neskaidras. Regulāri tiek ieviestas jaunas sankcijas, tirdzniecības ierobežojumi un normatīvās prasības. Vienlaikus nestabilitāte Tuvajos Austrumos turpina radīt bažas globālajiem transporta tīkliem.
Labs piemērs ir Hormuza šaurums. Šis salīdzinoši šaurais jūras koridors nodrošina ievērojamu daļu pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārvadājumu. Lai gan ziņu virsraksti bieži koncentrējas uz īstermiņa notikumiem, daudzi analītiķi uzskata, ka nenoteiktība šajā reģionā saglabāsies nevis mēnešus, bet gan gadus.
Loģistikas un piegādes ķēžu profesionāļiem tas ir būtiski, jo enerģijas cenas tieši ietekmē transporta izmaksas. Jebkādi traucējumi enerģijas tirgos var strauji ietekmēt autopārvadājumu tarifus, aviokravu cenas, ražošanas izmaksas un piegādes ķēžu ekonomiku kopumā.
Secinājums ir skaidrs – ģeopolitisko risku vairs nevar uzskatīt par īslaicīgu izņēmumu. Tas ir kļuvis par pastāvīgu faktoru, kas jāņem vērā, plānojot piegādes ķēdes un loģistikas stratēģiju.
Noturība vairs nav greznība
Daudzas piegādes ķēdes tika veidotas laikā, kad galvenais mērķis bija efektivitāte. Tika optimizēti transporta tīkli, samazināti krājumi, konsolidēti piegādātāji un sistemātiski samazinātas izmaksas visā piegādes ķēdē.
Salīdzinoši stabilos tirgus apstākļos šāda pieeja bieži nodrošināja iespaidīgus rezultātus. Taču šodien piegādes ķēdes darbojas daudz mazāk prognozējamā vidē. Saskaņā ar McKinsey & Company pētījumu uzņēmumi var sagaidīt piegādes ķēdes traucējumus, kas ilgst mēnesi vai ilgāk, vidēji reizi 3,7 gados. Tas pats pētījums lēš, ka desmit gadu periodā šādi traucējumi uzņēmumam var izmaksāt summu, kas pielīdzināma gandrīz 45% no viena gada peļņas.
Šie skaitļi palīdz izskaidrot, kāpēc piegādes ķēžu noturība ir kļuvusi par valdes līmeņa jautājumu, nevis tikai operacionālu problēmu.
Aizkavēta piegāde reti kad ilgstoši paliek tikai loģistikas problēma. Tā var ātri ietekmēt ražošanas grafikus, klientu pasūtījumu izpildi, krājumu pieejamību, naudas plūsmu un galu galā arī uzņēmuma ieņēmumus. Tas, kas sākas kā loģistikas traucējums, bieži vien ietekmē visu organizāciju.
Tāpēc arvien vairāk uzņēmumu pārskata veidu, kā tie izvērtē loģistikas partnerus un piegādes ķēdes dalībniekus. Cena joprojām ir svarīga, taču tā arvien biežāk tiek vērtēta kopā ar tādiem faktoriem kā uzticamība, reakcijas ātrums, spēja risināt problēmas, ārkārtas situāciju plāni un komunikācijas kvalitāte.
Brīžos, kad rodas traucējumi, loģistikas partnera spēja ātri reaģēt un nodrošināt skaidru komunikāciju bieži vien rada daudz lielāku ietekmi uz biznesa rezultātiem nekā neliela atšķirība transporta tarifos.
Krājumi atkal kļūst par stratēģisku aktīvu
Daudzus gadus krājumi galvenokārt tika vērtēti no finanšu perspektīvas. Pārmērīgi krājumi piesaistīja apgrozāmos līdzekļus, aizņēma noliktavu platības un samazināja kopējo efektivitāti. Tāpēc daudzi uzņēmumi centās uzturēt krājumu līmeni pēc iespējas zemāku.
Pēdējo gadu notikumi ir likuši šo pieeju pārskatīt.
Arvien vairāk uzņēmumu ir sapratuši, ka izmaksas, kas rodas, ja nepieciešamie krājumi nav pieejami, var būt daudz augstākas nekā krājumu uzturēšanas izmaksas.
Konsultāciju uzņēmuma Gartner pētījumi liecina, ka piegādes ķēžu traucējumi joprojām ir viens no būtiskākajiem biznesa riskiem uzņēmumu vadītāju skatījumā. Savukārt vairāki nozares pētījumi rāda, ka preču vai komponentu trūkums var samazināt uzņēmuma ieņēmumus par 4% līdz 8% gadā atkarībā no nozares. Ražošanas uzņēmumos nereti pietiek ar vienas detaļas trūkumu dažu eiro vērtībā, lai apstātos ražošanas process, kura vērtība mērāma simtos tūkstošu eiro.
Tas būtiski maina diskusiju par krājumu pārvaldību.
Vadošie uzņēmumi vairs neuzdod jautājumu, cik zemu iespējams samazināt krājumus. Tā vietā tie analizē, kur krājumi nodrošina stratēģisku aizsardzību pret riskiem. Daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta kritiski svarīgām komponentēm, produktiem ar gariem piegādes termiņiem, materiāliem no viena piegādātāja un precēm, kuru pieejamību var ietekmēt ģeopolitiskie notikumi.
Mērķis nav piepildīt noliktavas ar liekiem krājumiem.
Mērķis ir saprast, kur piegādes ķēdes pārtraukums var radīt vislielāko ietekmi uz uzņēmumu, un nodrošināt pietiekamus drošības mehānismus, lai šādus satricinājumus varētu absorbēt bez būtiskām sekām biznesam.
Plānojiet piegādes ķēdi ne tikai šodienai, bet arī rītdienai
Viena no lielākajām kļūdām, ko uzņēmumi var pieļaut, ir pieņēmums, ka rītdienas piegādes ķēde izskatīsies līdzīgi šodienas modelim.
Loģistikas vide mainās straujāk nekā jebkad agrāk. Mainās tirdzniecības maršruti. Pārvietojas ražošanas jaudas. Ģeopolitiskie riski pārveido transporta koridorus un piegādes ķēdes. Tas, kas veiksmīgi darbojās pirms pieciem gadiem, ne vienmēr būs piemērots nākamajos piecos.
Tāpēc uzņēmumiem būtu mazāk laika jāvelta reakcijai uz atsevišķiem traucējumiem un vairāk jāanalizē ilgtermiņa tendences, kas var ietekmēt to piegādes ķēdes nākotnē.
Labs piemērs ir Eiropas ražotāji, kuri arvien biežāk cenšas samazināt atkarību no viena reģiona vai vienas valsts. Daļa uzņēmumu pēta ražošanas un piegādes iespējas Austrumeiropā, Turcijā vai Ziemeļāfrikā. Citi veido vairāku piegādātāju stratēģijas, lai mazinātu risku, kas saistīts ar vienu piegādātāju, vienu valsti vai vienu transporta koridoru.
Tuvie Austrumi ir vēl viens spilgts piemērs. Pat ja tuvākajā laikā izdodas izvairīties no nopietniem traucējumiem, tikai retais eksperts prognozē, ka situācija ap Hormuza šaurumu un Sarkano jūru kļūs pilnībā stabila. Uzņēmumiem, kuru piegādes ķēdes lielā mērā ir atkarīgas no šiem maršrutiem, būtu vērts izvērtēt alternatīvus piegādes avotus, citus transporta veidus vai papildu drošības krājumus kritiski svarīgām precēm.
Arī Baltijas reģions turpina piedzīvot būtiskas pārmaiņas. Pēc kara Ukrainā un tirdzniecības apjomu samazināšanās ar Krieviju un Baltkrieviju veidojas jauni transporta koridori, infrastruktūras projekti un sadarbības modeļi. Tas rada gan jaunus riskus, gan jaunas iespējas uzņēmumiem, kuri spēj pielāgoties.
Ilgtspēja un noturība kļūst par vienu un to pašu sarunu
Pēdējie notikumi Tuvajos Austrumos vēlreiz ir atgādinājuši, cik lielā mērā globālās piegādes ķēdes joprojām ir atkarīgas no fosilajiem energoresursiem.
Arvien skaidrāk kļūst redzams, ka ilgtspēja vairs nav tikai jautājums par emisiju samazināšanu. Tā ir arī jautājums par riska mazināšanu. Riska, kas saistīts ar svārstīgām enerģijas cenām. Riska, kas saistīts ar ģeopolitisko nestabilitāti. Riska, ko rada piegādes ķēžu traucējumi notikumu dēļ, kas norisinās tūkstošiem kilometru attālumā.
Tieši tāpēc Eiropa turpina investēt dekarbonizācijā, neskatoties uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Arvien biežāk ilgtspēja, konkurētspēja un enerģētiskā drošība tiek uzskatītas par savstarpēji saistītiem mērķiem, nevis atsevišķām iniciatīvām.
Uzņēmumiem tas rada svarīgu stratēģisku apsvērumu.
HRX ilgtspēja ir kļuvusi par nozīmīgu ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu. Mēs turpinām investēt zemāku emisiju transporta risinājumos, HVO degvielas izmantošanā, emisiju uzskaites un atskaišu risinājumos, kā arī citās iniciatīvās, kas palīdz virzīties uz mūsu mērķi kļūt oglekļa neitrāliem līdz 2035. gadam.
Mēs neuzskatām ilgtspēju par atsevišķu projektu.
Mēs to redzam kā daļu no loģistikas tīkla veidošanas, kas ir noturīgāks, efektīvāks un labāk sagatavots izaicinājumiem, ar kuriem Eiropas piegādes ķēdes saskarsies nākotnē.
Kopsavilkums
Loģistikas vide, kurā Latvijas uzņēmumiem būs jādarbojas 2026. un 2027. gadā, būtiski atšķiras no tās, kādu redzējām vēl pirms dažiem gadiem.
Uzņēmumiem arvien svarīgāk kļūst uztvert ģeopolitiskos riskus kā pastāvīgu plānošanas faktoru, veidot noturīgākas piegādes ķēdes, pārskatīt stratēģisko krājumu lomu un regulāri izvērtēt, kā mainīgās tirdzniecības plūsmas var ietekmēt nākotnes piegādes un transporta risinājumus.
Vienlaikus ilgtspēja pakāpeniski pārtop no vides aizsardzības iniciatīvas par būtisku konkurētspējas, enerģētiskās drošības un biznesa noturības elementu.
Uzņēmumi, kuri spēs līdzsvarot efektivitāti, elastību, risku pārvaldību un ilgtermiņa noturību, būs labāk sagatavoti nākotnes izaicinājumiem.
Ja meklējat transporta partneri, kas var papildināt jūsu uzņēmuma noturības un ilgtspējas stratēģiju, sazinieties ar HRX komandu.
Sazinieties ar HRX pārdošanas komandu.
